Joki

Vakar uzzinaaju, ka direktors domaa, ka mani joki ir aizskaroshi, bet vinjam tie tik un taa patiik, jo taa vinjsh uzzinot manas patiesaas domas. Well said.

Un vakar peec kaarteejaas sliktaas zinjas par to, ka visi mums atsaka telpas festivaala aktivitaateem (liidz festivaalam ir palikushas 27 dienas), es pajokoju, ka varbuut mums birojaa vajag taisiit kurban jeb upureeshanu, lai taadaa veidaa izluugtos Dieva sveetiibu. Un naakamajaa pusminuutee jau tika zvaniits ministrijas paarstaavim, vai mees driikstam festivaala budzhetu teereet arii prieksh kaut kaa taada. Nu atbilde bija noliedzosha, bet mees sametiisimies pa 25 liraam.

Un shodien visi daudz maz ticiigie viirieshi devaas uz mosheju - pirmo reizi, kopsh es sheit esmu. Un riit, un riit - mums buus jeera upureeshana! Un nenoliedzami arii Allaaha sveetiiba :)

Kas notiek?

Ljoti sen sheit nekas nav rakstiits. Pa sho laiku esmu paceljojusi - biju gan Malatijaa, gan Batmanaa (jaa, the true city of Batman), gan Hasankeyif, gan Midijataa, gan Mardinaa. Veel Turcijas valdiiba ir noblokjeejusi blogspot, taapeec es aiz vien no sava datora ierakstus veikt nevaru sheit. Paarsteidzoshaa kaartaa no darba datora tas ir iespeejams. Taa nu es sarakstiishu to, ko gribu jums pastaastiit, maajaas, un tad darba datoraa visu peec kaartas sakopeeshu.
Shobriid man jau ir labi atkal, kaut arii ieprieksheejaas divas nedeeljas bija gruutas un smagas gan veseliibas zinjaa, gan attieciibaas ar cilveekiem. Bet nu jau tas viss ir aiz muguras, paldies Dievam.