Decembris

Šis mēnesis ir notikumiem bagāts un es gribu arī ar tiem padalīties, bet nu - visam savs laiks un laiks dažbrīd paliek maz. Tāpēc tā pārskrienot pāri visam un īsi (ja gribat par kaut ko vairāk zināt, jautājiet, es atbildēšu).

Kas mani visvairāk ir iepriecinājis?


Man ir uztrurēšanās atļauja, vienīgi tur manas mammas vārds ir izmainīts, bet nu pēc nostāstiem sapratu, ka tas ir mazākais no ļaunumiem.
Brīnišķīga nedēļas nogale Stambulā (17.-20.12.2010.), kur pret mani izturējās kā pret princesi, un katra mana vēlēšanās tika izpildīta. Tur arī satiku latvieti Inutu, no kuras dabūju pirmās piparkūkas.
4. Adventes dievkalpojuma apmeklējums Stambulā Nīderlandes vēstniecībā - mans pirmais dievkalpojums šeit Turcijā. Ar daudz dziesmām un Klusa nakts, svēta nakts turku valodā.
Super mīļi un jauki Ziemassvētki ar citiem eiropiešiem un jaukas dāvanas no organizācijas cilvēkiem kā pārsteigums. Man ir turku tējas pagatavojamās tējkannas.
Paciņa no Velgas ar Ilonas aktīvu piedalīšanos - cik laimīgs var būt latvietis par salami un piparkūkām? Ļooooooti laimīgs.
Paciņa no Andas ar žurnāliem un Skrīveru gotiņām, kas no Rīgas līdz Antepei atceļojusi nieka 4 dienās Ziemassvētku laikā! Tas ir rekordātri. Un tik mīļš apsveikums! Es no sirds priecājos.
Tikšanās ar vietējiem kristiešiem, kas sanāk mājas draudzē. Kaut arī šis formāts man ir svešs, tomēr neskatoties uz to - ir labi būt ar savējiem, pat ja valodas barjera ir konkrēts šķērslis.
Festivālam ir tēma! Jauniešu līdzdalība un brīvprātīgais darbs (jo ar šo tēmu mēs dabūsim vairāk naudas festivālam).
Esam ieguvuši pirmos kurdu draugus. Ja man likās, ka ir kruti ar viņiem runājot lietot visādas turku valodas frāzes, tad es pēc neilga laika sapratu, ka nē, tas ir tik pat stulbi, kā daži turki, uzzinot, ka mēs esam no Latvijas, sāk kaut ko tizlu runāt krieviski. Un tā nu komunikācijā ar kurdiem es pieturos pie angļu valodas, jo tas tā ir korektāk, manuprāt.

Kas mani ir apbēdinājis?
Veselības stāvoklis ir bēdīgs. Esmu izslimojusi salmonellozi un tās dēļ pat bijusi slimnīcā, kur par 4 stundu izmeklēšanu esmu samaksājusi 540 liras jeb ~200 latus. Un jau trešo nedēļu netieku vaļā no saaukstēšanās, bet man liekas, ka tās salmonellas infekciju killējošās antibiotikas manu imūnsistēmu ir novedušas līdz diezgan kritiskai robežai un ir grūti tikt atpakaļ uz pekām. Bet es ticu, ka drīz viss būs labi.
Organizācijā dažbrīd dažiem uznāk melnie un mums 4 turku valodas nodarbību vietā pēkšņi sola tikai vairs 2 stundas nedēļā, bet cer, ka mēs šprehosim turciski jau rīt.
Daudz kas te nenotiek jauniešu dēļ, bet tikai naudas un politikas dēļ. Un šajās situācijās izplēst labumu arī jauniešiem bieži liekas neiespējamā misija.
Tāpat arī projektā neviens izņemot mūs nedomā par kvalitāti. Galvenais ir vairāk jaunu e-pasta adrešu, prezentāciju skolās un rakstu par mums vietējās avīzēs. Bet nu - mums galvenais ir nenolaizt rokas un turpināt donkihotisko cīņu ar vējdzirnavām līdz galam.
Šķiet, ka projekta un dzīvokļa biedrs Artis būtu priecīgs, ja manis te nebūtu, bet nu mēģināsim kaut kā viņa projekta pēdējās 33 dienas pavadīt mierā un saticībā, cik nu tas ir no manis atkarīgs.


Un tomēr, tomēr - labais laikam ir vairāk kā bēdīgais, tāpēc es priecājos te būt un es ticu, ka kaut kas labs no tā visa arī sanāks.
Man jūs ļoti pietrūkst un šie bija mani pirmie Ziemassvētki ne Latvijā un tas bija dīvaini, bet ne slikti.
Lūdzu, rakstiet vēstules, pastkartes, e-pastus - man patīk saņemt un uz e-pastiem es cenšos arī godīgi atbildēt. :)

Priecīgi jums sagaidīt Jauno Gadu un ja gribat būt nedaudz māņticīgi pa turku modei, tad ziniet, ka Jaunā Gada naktī jāvelk sarkana apakšveļa (jā, arī vīriešiem :)), lai nākamais gads būtu bagātīgs. Cilvēki te ir diezgan māņticīgi un veikali nu jau ir pilni ar īpašiem piedāvājumiem sarkanajai aka Jaunā Gada apakšveļai :)

Mutlu Yıllar jeb Laimīgu Jaungadu!