Pēdējās dienās es nezinu, kā tulkot daudzos "do u have a boyfriend?" Vai man tiešām uz pieres ir rakstīts, ka es esmu konkrētā vīrieša biļete uz Eiropas Savienību? Vai tomēr "lielisko" Polijas meiteņu dēļ mums jau ir zīmogs, ka esam tik pat viegli "savācamas" kā viņas?
Nē, nu labi, es jau drusku pārspīlēju, un tomēr - gaisā valda spriedze.
Vakar slimnīcā pie augstākminētā jautājuma Artjoms pateica - bet paskatieties uz viņas gredzenu - nu es nēsāju zelta gredzenu uz kreisās rokas zeltneša, no kā tika izsecināts, ka man ne tikai ir draugs, bet es pat esmu saderinājusies. Un es tagad laikam arī turpināšu to nēsāt, varbūt arī Facebookā jāizlabo Relationship status? Es zinu, ka melot nav labi un vēl jo vairāk par tik nopietnām lietām, tomēr, tomēr - es vēl nezinu, kā citādāk ar šo visu tikt galā. Teikt, ka man ir celebāts vai ka man vīrieši kā tādi neinteresē? Arī meli.
Tikko arī Facebookā uzrakstīja jaukais puisis no Čanakkales, kurš vispār nezina angļu valodu. Bet nu jau viņš man raksta turciski. Un aicina MSN runāties - es vairāk par "kā tev iet?" un atbildēt "ko es daru Antepā?" tāpat turciski pateikt vai uzrakstīt nevaru. Un baigi daudz vairāk arī nesaprotu, savukārt Google Translate čata valodu ar izlaistiem patskaņiem arī nesaprot. Tā kā nespīd viņam jauka sarunu biedrenīte.
Neskatoties uz to - šodien bija superīga atpūtas diena. Gulēju līdz 11:00. Tad uz 14:00 aizgājām uz organizāciju, Artjoms bija sagatvojis pamatīgu izvērtēšanu vakardienas pasākumam. Buraks centās aizstāvēties, Fatihs teica, ka ir forši, ka mēs viņam visu laiku par visu atgādinam. Es gan prasīju, vai mēs nekļūsim annoying, bet viņš teica, ka nē - tas ir labi, ja mēs tā daram. Nu labi. Un pēc tam ap 15:00 mēs bijām brīvi. Tālāk Facebookā sākās Festivāla video šārēšana - nu tur Buraks ieliek, tad es ielieku, tad kas tur vēl. Un tad pēc kādām 6 stundām Buraks vairākiem no vietējiem brīvprātīgajiem uz FB sienas raksta - kāpēc vēl festivāla video nav uz tavas sienas? Slimīgi.
Bet vakara jauko daļu pavadījām ar Ingas meitenēm un viņas draugu Huseinu jau ierastajā parka kafejnīcā Nostalji. Ēdām siera pides (7 liras - tas laikam pat skaitās padārgi), spēlējāmies ar kārtīm (jo spēlējām Memory ar tām), beigās es ar Anju uzspēlēju arī Tavlu. Huseins stāstīja par Šanlurfu, uz kuru teorētiski svētdien mēs varētu braukt. Bet tomēr nevaram braukt, jo otra dzīvokļa meitenes tik agri izbraukt nevar. Tad nu sarunājām svētdien iet uz hamamu (pirti) tepat Antepā. Huseins baigi sapriecājās, uzzinot, ka es arī esmu studējusi Politikas zinātni un ka man arī ir darba pieredze ar automašīnām, jo viņa ģimenei pieder uzņēmums, kas tirgo mašīnas. Viņš man prasīja, vai man patīk mans darbs un es teicu, ka neskatoties uz neko, tas ko es daru tagad Turcijā, tomēr ir jēdzīgāk nekā tas, ko es pēdējos 3 gadus darīju Latvijā. Es vēl aizvien tā jūtos, bet tas var mainīties.
Nu tā kaut kā man iet.
hmm, Interesanti par tam polju meiteneem. :-) Cik esmu runajusi ar tiem nejaukajiem puishiem, kas maina meitenes kaa zekjes, tad tieshi polju meitenes ir pashas viltiigaakas :-) VIni nabadzini uzsauc, skrien pakal, a, beigaas, neko neiedod :-)
AtbildētDzēstDroši vien dažu nācijas eksemplāru dēļ zīmogu uzspiest visai nācijai, bet nu diemžēl pie mums te ir tāda slava šīm jaukajām poļu meitenēm.
AtbildētDzēst