Šodienas stāstam ir jābūt par uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Nu neieguvu jau, jo mana, šeit uz vietas taisītā pases fotogrāfija bija 4 reiz lielāka, nekā policijā gribēja redzēt.
Es jau pagājušajā piektdienā prasīju Fatiham - kas vēl bez pases ir vajadzīgs uzturēšanās atļaujai? Nekas - tā bija atbilde. Bet šodien viņš man pusdienas laikā zvana un prasa, vai man ir 4 pases izmēra fotogrāfijas. Nē, man ir 3. :( Un tad nu Čengis ar mani devās uz foto salonu, kur parasti taisa visādas kāzu bildes un bildē puikas pēc apgraizīšanas svētkiem smieklīgos kostīmos. Ieveda mani telpā, kur ir spogulis un parādīja zvana pogu, kas man esot jānospiež, kad esmu gatava. Tad sieviete man vēl piekārtoja džemperīti un matus. Tad pabīdīja galvu un plecus, kā labāk. Galu galā arī nobildēja. Samaksāju 7.50 liras.
Tad mēs 15 min vazājāmies pa akārtni - bijām bankas filiālē, uz kuru nebija atsūtīta Čengis kredītkarte, un pasta nodaļā, kurā nav burbuļaploksnes. :( Tad gājām atpakaļ uz salonu un vēl vajadzēja uzgaidīt drusku. Pa to laiku pavēroju, kā tiek apkalpoti citi klienti, kas nāca pakaļ dēla apgraizīšanas svētku bildēm, kuras tad izlēma arī ierāmēt un tā. Tad kā lielu dārgumu man atnesa manas pases bildes - tādas palielas, bet nu es nekā ļauna nedomāju. Un bonusiņā - vēl vienu bildi, 10x15 cm izmērā, kur tā pati mana pases bilde ir smuki nofotošopēta :)
Tad devāmies uz pilsētas centru, kur vajadzēja dabūt dažus parakstus, dažus zīmogus - kopā paviesojāmies kādos 4 kabinetos un mūsu somiņas pārmeklēja veselu vienu reizi, bet toties rūpīgi. Tur netālu pa kādu citu valdības vai pašvaldības ēku plosījās Buraks un tad jau četratā devāmies uz policijas iecirkni. No viena kabineta uz otru, tad tur sazvanām Ankaru, tad tur ko vēl. Galu galā process sāka aiziet. Bet tad izrādījās, ka manas fotogrāfijas nekam neder :(
Policijas iecirkņa vadītājs mūs ar Ilzi baigi eleganti, pat ļoti labā angļu valodā nointervēja, lai pārliecinātos, ka neesam nekādas natašas jeb krievvalodīgās prostitūtas. Vai nav jauki, mīļi un rūpīgi? Vēl nobrīdināja, ka 48 stundu laikā pēc dzīvesvietas maiņas mums obligāti ir jāpaziņo tas viņiem. Un vēl - ja mums ir kādas problēmas ar mūsu organizāciju, tad viņi būs priecīgi mums palīdzēt. Super sweet.
Vēl lika parakstīties uz 1 A4 formāta lapas no abām pusēm - Dievs vien zina, kas tur tiks virsū uzprintēts.
Prasīja, vai esam kristietes. Es atbildēju, ka jā. Ilze teica, ka nē, viņa nav reliģioza. Un kā tas tika atspoguļots anketā? Ilze mums ir ateiste. Naisīgi.
Pēc tam aizbraucām uz organizāciju, Buraks jau otro reizi prasīja, vai mums ir turku tējas vārāmais. Un kad mēs viņu uzaicināšot uz tēju? Teicu, ka vēl ne.
Vakarā ar Ilzi gājām uz Sanko Park. No 3. stāva braucot uz nulto stāvu liftā viens turks tā nepārliecināti dvesa Merry Christmas :) Un vai es jau teicu, ka mums Sanko Parkā ir milzonīga egle? Un zem tās jaunais MB C-180?
Nopirkām vistas zupas sastāvdaļas, kā arī pie baklavu stenda viens onka palūdza nogaršot kaut kādu baklavu ar grieķu riekstiem un jaukais pārdevējs iedeva mums ar Ilzi arī katrai pa gabaliņam. Superīgi.
Zupa sanāca diezgan garšīga. Pirms tam gan Artim tika paziņots, ka šo svētdien viņš nedodas uz Igauniju caur Rīgu. Bēdīgi :( Bet nu tur igauņi kaut ko nočakarēja. Tad atkal taisījām presītes. Un tagad vajadzētu pabeigt turku valodas mājas darbu. Neskatoties uz neko, ļoti jauka diena. Man tikai drusku baida 15. decembris, kad būs pagājušas tieši atļautās 30 dienas, ko varam uzturēties Turcijā bez vīzas un uzturēšanās atļaujas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru