Diezgan forša pirmdiena - ne no tām, ko ienīst

06:00 no rīta bija atbraucis Artjoms. Un es šorīt īpaši priecīga devos uz darbu, jo dienai vajadzēja sākties ar turku valodu. Mūsu turku valodas skolotāja strādā ar TOMER materiāliem (nu tipa tas pats, kas TOEFEL angļu valodā). Šodien mēs divas stundas strādājām un tas bija diezgan labi. Bet, bet, bet - viņas svēta pārliecība ir, ka vajag visus svarīgos vārdus, frāzes un gramatikas likumus pārrakstīt 10 reizes, lai iegaumētu. Sick. Bet nu labi - es esmu centīga :) Nu, labi, ne ļoti, bet nu vismaz apņēmīga. Kas vēl dīvaini - viņa ieradās ar kladēm priekš manis un Ilzes - tas nekas, ka mums jau bija savas turku valodas kladītes - tagad mums ir biezas A4 formāta spirāļklades, kur sākumā ir kaut kāda algebra un ģeometrija turku valodā. Viņa ir hiperenerģiska un, lai viņai sekotu līdzi, man ir diezgan jāpiepūlas. Bet ar tām cietajām skaņām turku valodā man ir "čau". Bet es cenšos, bet es nezinu, vai nebūs tāpat kā ar krievu valodu, kur es runāju pārāk mīksti un smieklīgi. Pusdienās dienišķais kebabs par 2 lirām.

Pirmā Advente

Svētdien gājām pastaigā pa parku ar Ilzi, meklējot izejvielas Adventa vainagam, jo likās, ka nav cita veida, kā uzmundrināt Arti, kurš teicās, ka viņam viss ir apriebies, viss besī ārā un vispār depresija uznākusi. Tā nu mēs redzējām to parka daļu, kuru līdz šim nebijām izstaigājušas. Atkal ģimenītes ārā, taisa pikniku, uz mini krāsniņām cep kebabu, tējas aparātos virmuļo tēja, uz parka galdiņiem uzklāti galdauti. Viss smuki, viss notiek. Parkā nav pat sausa nokrituša zariņa - viss nokopts. Tad tomēr kaut kur ieraugam dažus, salasam. Tad kaut kā neveikli man izdevās iekāpt droši vien vienīgajā suņa kakā pilsētā, bet es to uztvēru pozitīvi - pilsēta mani ir pieņēmusi pilnībā (pirmajā dienā te mani sveicināja putnu ekskrementi uz melnajiem svārkiem), tā kā viss ir kedās.

Gatavojam reklāmu 2 un sestdienas izklaide Antepā

Sākšu ar atvainošanos visiem draugiem, kuri pierakstīja manu turku tel.nr. - tas pirmās dienas tur nepareizi bija pierakstīts, tāpēc es no sirds atvainojos, bet tagad tas ir izlabots. Es ceru, ka neviens nemēģināja man kaut ko sūtīt, jo tad es pavisam dumji sajutīšos. Bet nu tik daudz ciparu, ka es tajos pati apmaldījos.
Sestdienas (27.11.) rītā ir grūti piecelties, bet esam solījušās būt uz 10:30. Esam īsi pirms 11:00, sākam pārņemt tās turku kultūras paražas, kas vismaz man visvairāk kaitina. Bet nekas. Buraks iesaistās līmplēves uzstiepšanā uz kartona. Tad sākas griešana, kas puzles gabaliņu formas dēļ nav nekāda izklaide. Bet neko. Ļoti jauks puisis, kura vārdu es neiegaumēju, bet kurš nākamo piektdien dodas armijā, ļoti palīdzēja, tā nu mēs četratā sagriezām visus 49 gabaliņus (paldies Dievam iepriekšējā dienā izdevās pārliecināt, ka 100 gabaliņi būs pārāk liela noņemšanās).

Gatavojam reklāmu 1

Piektdien (26.11.) no rīta mums vajadzēja domāt par satiksmes drošības kampaņu, ar kuru dosimies uz skolām, kad atļauja no skolu pārvaldes tiks saņemta, un arī ar izklaidējošām aktivitātēm tās pašas kampaņas ietvaros mūsu lielveikalā Sanko Park. Tad atnāca mūsu jaunā turku valodas skolotāja Ozge - ļoti enerģiska, grib ar mums iet gan uz leļļu teātri, dziedāt bērnu dziesmiņas un tādā garā. Būs interesanti. Pirmdienas rītā būs pirmās 2 stundas kopā ar viņu. Pusdienās ēdām lahmadžunus (turku picas).

Mums vajag reklāmu

Ceturtdienā vajadzēja būt vēlajam rītam, jo taču vakarā mums ir turku valoda universitātē, kas beidzas tikai 19:00. Bet - savā spoži jaunajā telofonā ap 09:55 es izlasu sms no Fatih (izsūtīta 09:15), ka turku valoda vakarā nenotiks, tapēc lai nākam ātrāk uz jauniešu centru. Bet man tā negribas celties vispār un kur nu vēl ātrāk iet un taisīties. Celties tad piecēlos, bet mēs kopistiski novienojāmies, ka nekur nesteigsimies, tā nu ieradāmies ap 11:30 jauniešu centrā.
Burakam bija kārtējā spožā ideja - mums vajagot īsfilmu jeb precīzāk 15 sek klipiņu festivālam, kurā aicinam jauniešus piedalīties web-forumā par festivālu (kam vēl nav ne idejas, ne mērķa, ne tēmas, ne precīzi datumi). Viņam pat esot mūzika (http://www.youtube.com/watch?v=L0FHMlN3epE) :) Lūk, lūk. Tad pēc laika tika sasaukta sapulcīte par šo tēmu, jo filmēt vajagot jau sestdien. Par visu smuki novienojamies, mums pat būs mākslinieks - tāds onka uz gadiem 60, kurš ir organizācijas atbalstītājs, bet vispār viņam patīk fotogrāfēt ārzemnieču acis. Nu redzēs, redzēs, kā mums ies.

Man nav turku sirds

Mums jauniešu centrā ir arī virtuvīte. Un tur ir tāds normāla izmēra tējas aparāts (nu līdzīgi kā kafijas aparāts). Tajā var pagatavot ne vairāk, ne mazāk, bet tieši 120 glāzīšu tējas.
Tātad, es nezinu, vai jūs zināt, bet nu turki tēju gatavo tā - mazākā traukā ir tējas stiprums un lielākajā traukā ir vienkārši karsts ūdens (~80 grādi), ar kuru tad atšķaida to stiprumu.
Trešdienas rītā Buraks mums mācīja taisīt tēju tajā milzīgajā aparātā. Un viņš saka, ka viņš neko nerēķina, bet nu tā pēc sirds zina, cik vajag. Uz ko es atbildu, ka man nav turku sirds, tāpēc man vajag mērīt un svērt, lai pagatavotu kaut ciešamu turku tēju.

Ibrahim loves Jessica*

Vēl par pirmdienu kā pirmo darba dienu. Ko lai saka, bija mums burvelīga prezentācija par mūsu organizāciju, ar par iespējamiem projektiem, kuros varam strādāt. Satikām pirmo reizi arī Fatih, kurš ir mūsu darba koordinators.
Satikām vēl dažus darbiniekus, ēdām kopīgas otrās brokastis. Par to es gribu vēl uzrakstīt: pirms sēžamies pie galda, galvenā grāmatvede Gamze sāk apklāt galdu ar avīzēm. Man vienīgā asociācija ir ar kaut kādu zīmēšanas vai plastalīna nodarbību. Nē, Artjoms man saka, lūk tas ir lai mēs brokastis ēdot nenosmērētu galdu. Tad uz tām avīzēm tika salikta tēja plastmasas glazītēs, nevis iekš çay bardak-iem, visādi garšīgi pīrādziņi, gan ar pistāciju, gan olīvu pildījumu. Ēdām, kaut ko runājāmies. Un tad, kad man ir tāda avīze priekšā, tad man kā sīcim ar plastalīnu patīk cūkoties. Nu nekas, pēc tam smuki visas drupačas un kas nu tur bija, savācām un galds tiešām bija tīrs.