Gatavojam reklāmu 2 un sestdienas izklaide Antepā

Sākšu ar atvainošanos visiem draugiem, kuri pierakstīja manu turku tel.nr. - tas pirmās dienas tur nepareizi bija pierakstīts, tāpēc es no sirds atvainojos, bet tagad tas ir izlabots. Es ceru, ka neviens nemēģināja man kaut ko sūtīt, jo tad es pavisam dumji sajutīšos. Bet nu tik daudz ciparu, ka es tajos pati apmaldījos.
Sestdienas (27.11.) rītā ir grūti piecelties, bet esam solījušās būt uz 10:30. Esam īsi pirms 11:00, sākam pārņemt tās turku kultūras paražas, kas vismaz man visvairāk kaitina. Bet nekas. Buraks iesaistās līmplēves uzstiepšanā uz kartona. Tad sākas griešana, kas puzles gabaliņu formas dēļ nav nekāda izklaide. Bet neko. Ļoti jauks puisis, kura vārdu es neiegaumēju, bet kurš nākamo piektdien dodas armijā, ļoti palīdzēja, tā nu mēs četratā sagriezām visus 49 gabaliņus (paldies Dievam iepriekšējā dienā izdevās pārliecināt, ka 100 gabaliņi būs pārāk liela noņemšanās).

Tad bija 2h ilga un gara ņemtne ar filmēšanu (ja varu atgādināt, tad tas viss bija priekš 15 sek video). Bet neko - uzfilmējām. Un tad beidzot sākās vietējo brīvprātīgo jeb organizācijas aktīvistu sapulce. Visiem priekšā stādīja mūs ar Ilzi. Tad tālāk bija runa un breinstormošana par festivālu un demokrātijas projektu. Un viens no brīvprātīgajiem, arī vārdā Buraks, izstāstīja par iespējamo akciju bērnu slimnīcā (viņš tur strādā pie ultraskaņas aparāta). Tad ap 16:15 visi izklīda un arī mēs laimīgas devāmies mājās, lai postos uz vakara pasākumu, pirms tam vēl iepērkot pārtiku vakariņām un tuvākajām dienām. Kamēr Artjoms ir prom, mums ar ēstgatavošanu tik labi neveicas - tas pierāda to, ka Artjoms mūsu kompānijā ir vissaimnieciskākais, ko es nojautu no pirmās dienas.
Sestdienas pēcpusdienā ejot uz veikalu arī sapratu, ka ir pienācis tas brīdis, ka ar cilvēkiem, ar kuriem gan kopā dzīvo, gan kopā strādā vairs negribas runāt, ejot uz veikalu. Mani pirmajās dienās nošokēja tas, ka ne Artis, ne Artjoms padsmit min garo ceļu līdz veikalam nerunājās un man likās, ka man ir jāuztur saruna mūsu draudzīgajā bariņā. Bet nē, izrādās, ka pienāk brīdis, kad var noiet ceļu klusējot. (Manā gadījumā arī božoties.)
Viens no neapmierinātības iemesliem bija nespēja papildināt kredītu, jo nesapratu, kā var pārslēgt servisa valodu uz angļu. Bet tad turku draugi palīdzēja ar kredīta papildināšanu - un attiecīgi tālāk par 10 lirām es abonēju 10 000 sms bez maksas savā AVEA tīklā, kā arī 1000 sms uz pārējiem tīkliem. Man nekad nav patikušas īsziņas, bet nu - tas ir vislētākais variants. Bez šitā super, duper piedāvājuma, sms maksā 0.50 liras, kas ir tā diezgan dārgi. Un svētdienas rītā man izdevās atkodēt arī turcisko ziņojumu par valodas maiņu, tā kā viss atrisinājās.
Vakars La Mia Verita bija vairāk kā izdevies. Arī zupas par 8 lirām ēšana restorānā pēc koncerta.Tātad bārā ( http://www.gaziantepsosyete.com/index.php/mekanlar/barlar/50-la-mia-verita) ap 22:00 sestdienas vakaros sākas koncerts. Tur tāda grupiņa spēlē visu, ko publika pieprasa - saprotams, ka lielākoties turku populāro un tradicionālo mūziku, bet tomēr, tomēr arī šo to no Deep Purple, Pink Floyd un Tom Jones. Vieta diezgan pārpildīta. Mēs bijām baigais bars kopā - nu kādi 15 cilvēki. Un katru reizi solists arī paaicina kādu uz skatuves dejot. Mūsu Fatihs ļoti gribēja dejot un viņam arī tas izdevās - kopā ar Dili. Diemžēl sākumu viņu dejai neredzēju, jo kavēju laiku Marijai smēķējot. Tad koncerta pirmā daļa bija beigusies. Kādu pusstundu nekas īpašs nenotika un man likās, ka ir laiks doties mājup. Nu nekā. Uz skatuves uznāca atkal grupa un viena sieviete dejoja kaut ko un publika sauca nu jau tikai tradicionālās turku dziesmas. Un tad kaut kādā brīdī visi turki piecēlās kājās, citi uz krēsliem, citi uz galdiem, skaļi dziedāja līdzi un dejoja kā sieviete uz skatuves. Ja to lasa, tas varbūt izklausās tā - brrr, cik neforši, bet esot tur tajā visā iekšā - tas ir amazing. Tajā brīdī es visus viņus atkal mīlu, kaut arī pa dienu varbūt laba daļa no viņiem man sakrita uz nerva. Es gribu vairāk saprast turku valodu un es ļoti gribu runāt!
Un nakts ap 2:00 beidzās ar Beyran zupas (lēni vārītas jēra gaļas zupa) ēšanu restorānā. Eh. Kādi galdi, kāda apkalpošana. Es neprotu tā rakstīt, lai to aprakstītu.