Tātad pirmdien (22.11.) bija pirmā diena mūsu jauniešu centrā un organizācijā, jo visu pagājušo nedēļu bija Bayram svētki. Un es nespēju nepaust savu sajūsmu par to, ka mani jau tur aizdomās par spiegošanu 7. dienā pēc ierašanās šeit.
Pirmkārt, es drusku šokēju ar to, ka spēju salasīt dažus vārdu salikumus un pārjautāju, vai es pareizi sapratu (tas bija tik elementāri kā Hayat okulu - es zināju, ka hayat ir "dzīve", okulu - "skola" un es pārjautāju, vai tiešām tās organizācijas nosaukums ir Dzīves skola). To apstiprināja un organizācijas vadītājs Buraks teica - "I'm starting to be affraid of you".
Otrkārt, es uzdevu, manuprāt, visnotaļ nevainīgu jautājumu par statistiku - cik procenti pilsētas iedzīvotāji ir kurdi? Man pastāstīja un teica, lai es nemaz nekad neiedomājos šādu jautājumu uzdot kādam citam, jo lūk slepenpolicija ir tieši pāri ielai no mums. Ho ho ho. Un kā izrādās, šim brīdinājumam ir arī priekšvēsture, jo franču brīvprātīgie, kas te laikam bija pirms gada, bija uz sarunām ar slepenpoliciju par iespējamo spiegošanu. Bet viņi te ir nenormāli aizdomīgi par visu un visiem. Es pat apsveru domu sākt latviski rakstīt ar kļūdām, lai mani nevarētu izlasīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru