06:00 no rīta bija atbraucis Artjoms. Un es šorīt īpaši priecīga devos uz darbu, jo dienai vajadzēja sākties ar turku valodu. Mūsu turku valodas skolotāja strādā ar TOMER materiāliem (nu tipa tas pats, kas TOEFEL angļu valodā). Šodien mēs divas stundas strādājām un tas bija diezgan labi. Bet, bet, bet - viņas svēta pārliecība ir, ka vajag visus svarīgos vārdus, frāzes un gramatikas likumus pārrakstīt 10 reizes, lai iegaumētu. Sick. Bet nu labi - es esmu centīga :) Nu, labi, ne ļoti, bet nu vismaz apņēmīga. Kas vēl dīvaini - viņa ieradās ar kladēm priekš manis un Ilzes - tas nekas, ka mums jau bija savas turku valodas kladītes - tagad mums ir biezas A4 formāta spirāļklades, kur sākumā ir kaut kāda algebra un ģeometrija turku valodā. Viņa ir hiperenerģiska un, lai viņai sekotu līdzi, man ir diezgan jāpiepūlas. Bet ar tām cietajām skaņām turku valodā man ir "čau". Bet es cenšos, bet es nezinu, vai nebūs tāpat kā ar krievu valodu, kur es runāju pārāk mīksti un smieklīgi. Pusdienās dienišķais kebabs par 2 lirām.
Pēcpusdienā mēs salīmējām puzli pa smuko, lai pieliktu pie sienas pēcāk. Un puiši pa to laiku bija samontējuši mūsu video. Un tad bija ilgas diskusijas par to, kādu saukli likt. Jo tas, kas skan labi angļu valodā, tas neskanot turciski. Tamam (tas nozīmē - labi). Bet neko prātīgu turki likt pretī arī nespēja. Un Fatihs visu laiki baidās pieņemt lēmumus. Tas jau paliek kaitinoši.
Mums beidzot pievīlēja savas atslēgas, jo citādāk mums uz 4 cilvēkiem bija divi atslēgu pāri.
Īsi pirms pieciem uz organizāciju bija atnācis tas otrs Buraks no slimnīcas. Viņš varētu būt mūsu fanu klubā, jo viņam interesēja, kā latviski ir "labrīt" un vispār - šķiet, viņš šodien bija pārlaimīgs, ka varēja mūs pavadīt mājās.
Tad atnāca divi turki labot gaismu vienā no guļamistabām. Un vispār man liekas, ka tad kad džeki aizbrauks, es nezinu, kā mēs ar visiem siekalainajiem turku večiem tiksim galā. Es tagad sāku apjaust, kur esmu nokļuvusi.
Facebookā es esmu uzsākusi kampaņu - pret katru turku, kurš mani uzaicina draudzēties, es uzmeklēju vienu sievieti, ko uzaicināt draudzēties.
Vakarā es aizdevos pirmo reizi viena uz Sanko Park, izstaigāju mierīgi visu Carrefour (nu tipa Rimi), vēl citus veikalus, nopirku somu - smuku un lētu - ar kaut kādu mistisku atlaidi, bet nu par 34 lirām (shopping-terapija). Un vēl nesteidzīgi iedzēru kafiju McDonaldā. Kaut kad mēģināšu ielikt kādas bildes no pēdējām izklaidēm.
Man nav par ko sūdzēties, es tikai daudz ko no šeit notiekošā nesaprotu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru