Piektdien (26.11.) no rīta mums vajadzēja domāt par satiksmes drošības kampaņu, ar kuru dosimies uz skolām, kad atļauja no skolu pārvaldes tiks saņemta, un arī ar izklaidējošām aktivitātēm tās pašas kampaņas ietvaros mūsu lielveikalā Sanko Park. Tad atnāca mūsu jaunā turku valodas skolotāja Ozge - ļoti enerģiska, grib ar mums iet gan uz leļļu teātri, dziedāt bērnu dziesmiņas un tādā garā. Būs interesanti. Pirmdienas rītā būs pirmās 2 stundas kopā ar viņu. Pusdienās ēdām lahmadžunus (turku picas).
Pēcpusdienā mums saka, lai pagaidām, jo Fatihs un Buraks aizbrauks pēc materiāliem priekš reklāmas. Būšot prom stundu, max. pusotru. Man palūdz pēc 10 min izslēgt tējas vārāmo aparātu. Tad uz biroju atnāk Marija - mūsu mentora uz papīra poļu draudzene, pēc izskata - tipiska "nataša", jo Rešatam bijis jābrauc uz Stambulu uz kaut kādu semināru. Un tā nu mēs runājamies par visu ko un neko. Un tad izlemjam iet ārā. Labi, ka tā, jo vestibilā es saprotu, ka tējas vārāmais aparāts virtuvē ir uzsācis savu revolūciju - kā nekā ir pagājušas kādas 20 min pēc tā brīža, kad man pēc 10 min vajadzēja to izslēgt. Aparāts kratās no vārīšanās, visa virtuve ūdens tvaikos, bet neko. Atrāvu logu vaļā un izlikos, ka viss ir kedās un nekas slikts nav noticis. Tā kā pēcāk redzēju cilvēkus dzeram to tēju, tad sapratu, ka nekas ārkārtējs nav noticis.
Ar Mariju izstaigājām paralēlo ielu, jo viņa gribēja uzsmēķēt, bet Rešats visiem esot pateicis, ka viņa nesmēķē (jā, jā - pilnīgs bērnu dārzs). Tad atgriezāmies birojā, stunda jau bija pagājusi kopš mūsu draugi bija devušies pēc materiāliem. Tad pagāja vēl viena stunda un vēl drusku un tad Fatihs man zvanīja, ka būšot uz 16:30, lai neaizejam mājās pirms viņi ir atgriezušies. Pa to laiku es izlasīju visu internetu un aizrakstīju e-pastus visiem, kuriem es iedomājos, ka varu aizrakstīt. Lūk.
Un tad nu īsi pirms pieciem mūsu varoņi bija atpakaļ ar kartonu un uz līmplēves uzprintēta festivāla logo, kas tad mums līdz sestdienas 11:30 būtu jāpārvērš puzlē, lai jau sestdienas pusdienas laikā ar vietējiem brīvprātīgajiem varētu uzfilmēt festivāla reklāmiņu. Ar Ilzi izlēmām palikt līdz 18:00, lai vismaz sazīmētu uz kartona puzles gabaliņus. Līmēšanu un griešanu atstājām uz nākamo dienu.
Tad Berkins no iepriekšējā vakarā satiktajiem vietējiem brīvprātīgajiem atsūta īsziņu (vot nojaušu, kurš iedeva manu numuru, bet nu diez ko nepriecājos), ka Marija ar viņiem ir tur un tur (man vietas nosaukums neizsaka neko, bet pieņemu, ka tā ir viena no trīs vietām, kur bijām dienu iepriekš) un vai mēs negribot pievienoties. Bet mēs jau esam uzaicināti pie Ingas un viņas meitenēm uz filmu vakaru, tāpēc atsakāmies.
Tad nu skatāmies Madagaskāru 1 un 2 datorā - kaut arī redzētas, šīs multenes var skatīties vēl un vēl. Varētu nākamreiz skatīties turku valodā. Meitenes mūs pacienā ar dažādiem gardumiem, tai skaitā francūzietes Maud mamma ir atvedusi salami un vītinātu cūkgaļu - tik garšīgi. Gaļu vēl mājās neesam gatavojuši - to mēs uzņemam caur kebabiem un lahmadžuniem. Bet nu jau sāk gribēties kaut kas gaļīgs latviešu gaumē.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru